Kvalitatīva augstākā izglītība ir kā laime – to ir grūti izmērīt, bet noteikti varam pateikt, kad tās nav. Filozofiskais jautājums par Latvijas augstākās izglītības reformu ir bijis starmešu gaismā kopš vasaras. Nu tas rezultējies valdības apstiprinātā konceptuālajā ziņojumā, kas būs pamats izmaiņām likumos un attiecīgi mūsu universitātēs un augstskolās.

Augstākās izglītības institūcijās turpmāk tiks nodalīta akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšana. To īstenos jaunizveidotas padomes, no kurām pirmās ieraudzīsim jau vasaras beigās. Padomēm vajadzēs garantēt institūcijas autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinās akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības izcilību.

Kaut pati ideja pirmajā acu uzmetienā šķiet pozitīva, nozares pārstāvji norāda uz virkni trūkumu: gan pietrūkst stratēģiskā redzējuma, kāpēc tieši padomes risinās visas pārvaldības problēmas (konceptuālais ziņojums risina tikai taktiskos jautājumus, piedāvājot vairākus veidus, kā ievēlēt locekļus un automātiski pieņemot, ka padomes “vajag”), gan lielas izmaksas situācijā, kad nozarei trūkst finansējuma (orientējošie aprēķini rāda, ka katra padome izmaksās simtus tūkstošu gadā), gan iespējamie korupcijas riski, politiķiem ieceļot padomēs “savus cilvēkus”.

Finansējuma jautājums ziņojumā paredzētajām pārmaiņām nav atrisināts arī kopumā. Valdība prasa pusbadā esošam zirgam skriet divreiz ātrāk bez tā pabarošanas. Darbojoties tikai ar pātagu, mūsu augstskolu iekļūšana prestižu topu augšgalā ir tikai fantāzija. Kvalitatīva zinātne maksā naudu, bet bez zinātnes nav izcilas augstākās izglītības. Toties bez izcilas izglītības mūsu jaunieši nepaliks Latvijā. Šobrīd visas robežas ir atvērtas, un par mūsu jaunajiem talantiem cīnās daudzas citas valstis.

Jau atkal pārņem dežavū sajūta – mums ir konceptuālais ziņojums 125 lapu apjomā, kas tā arī nesniedz atbildi, kā aprakstītās politiskās iniciatīvas atrisinās problēmas augstākās izglītības sektorā. Mums turpmāk būs noteikts, cik studentu nepieciešams, lai varētu lietot cēlo universitātes vārdu, un cik – lai skaitītos augstskola, tomēr mēs nevaram saņemties drosmi domāt stratēģiski.

Nevis likvidēt, konsolidēt un atņemt “titulus”, bet rūpēties par to, lai mēs kā valsts nopelnītu vairāk. Ieguldīt tur, kur mēs varam iegūt vairāk, izkopt mūsu talantus un patiesi rūpēties par mūsu tautiešiem. Lai Latvija pastāvētu, plauktu un zeltu. Lai mūsu bērni dzīvotu pārticībā.

Ieva Siliņa,

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības

valdes priekšsēdētāja

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Baiba Rudevska: Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

*Raksta īsās versijas pirmspublikācija – laikraksts “Jurista vārds”. Raksta pilnā versija iepriekš…

Kā Krievija izdomā fašistus, lai ar tiem cīnītos

Krievijā, kur pēdējos 20 gadus valda Putina kleptokrātija, tauta slīgst nabadzībā. Gan…

Jauna pašvaldību karte jeb administratīvi teritoriālā reforma

Atainotā karte ilustrē prognozi, kā varētu izskatīties Latvijas pašvaldību robežas pēc administratīvi…

Kā māca Latvijas vēsturi?

Vēstures kā mācību priekšmeta jēga ir apslēpta tās nosaukumā – “vēsture” ir…