Noteikt jaunus reģionālas nozīmes attīstības centrus

Roberta Ķīļa vadītā darba grupa pirms desmit gadiem definēja deviņus nacionālas nozīmes un 21 reģionālas nozīmes attīstības centrus, kur tika koncentrētas valsts un ES investīcijas. Tomēr šis uzskaitījums nav pilnīgs. Daudzas apdzīvotas vietas ir spējušas pierādīt, ka strādā labi un dažos gadījumos labāk nekā atsevišķi attīstības centri. Jaunu reģionālās nozīmes centru definēšana dos jaunu impulsu attīstībai vairākās Latvijas vietās.

Novadu vietā apriņķi

Nacionālā apvienība rosina mainīt terminoloģiju, novadus pārdēvējot par apriņķiem, reģionus par apgabaliem, republikas nozīmes pilsētas par lielpilsētām, savukārt novadu nosaukumu atgriezt kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Apriņķa nosaukums ir pazīstams kopš 15. gadsimta. Arī starpkaru periodā Latvijā ar vārdu “apriņķis” apzīmēja vidējo teritoriālo iedalījumu. Padomju vara 1949. gadā apriņķus likvidēja, ieviešot rajonus. Saeimas deputāte, filoloģe Janīna Kursīte-Pakule argumentē: “Ja reiz ir reforma, tad reformējam arī nosaukumus, atgriežoties pie tradicionālajiem, kas eksistēja pirmskara Latvijā. Pagasti – atstājami, jo ļoti sens nosaukums, novadi pārsaucami par apriņķiem, plānošanas reģioni par apgabaliem, bet novadu jēdziens atgriežams kultūrvēsturiskajām vienībām – Kurzemei, Latgalei, Vidzemei, Zemgalei, Sēlijai.”

Vietējās kultūras saglabāšana

Daudzi cilvēki ir nobažījušies, ka līdz ar viņu pašvaldības pievienošanu citai, lielākai pašvaldībai tiks zaudēta unikālā, lokālā kultūra, kura ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi. Nacionālā apvienība līdz ar administratīvi teritoriālo reformu ir rosinājusi paredzēt īpašu statusu kultūrvēsturiskajiem novadiem un kultūrvēsturiskajām teritorijām. Piemēram, suitu, piebaldzēnu, lībiešu vai malēniešu teritorijām būs jāparedz īpašs regulējums likumdošanā, lai nodrošinātu unikālās, lokālās kultūras saglabāšanu.

Pilsoņu vēlēti pārstāvji pagastos un pilsētās

Pēc 2009. gada reformas daudzi pārmeta, ka lemšana ir attālinājusies no cilvēkiem. Daudzi ciemati un mazpilsētas, kuras iekļāvās lielākā novadā, tika aizmirstas. Saimnieciskā un sociālā dzīve apstājās, un daudzi cilvēki pameta savas dzimtās vietas…

Mēs uzstāsim, lai tiek izveidots tieši vēlēts pašvaldības pamatlīmenis. Lai pagastos un pilsētās tiktu ievēlētas padomes, kuru uzdevums būs pieņemt lēmumus par mazajiem saimnieciskajiem jautājumiem. Piemēram, kur tieši teritorijā būtu nepieciešams padziļināt grāvjus, ieviest apgaismojumu vai izveidot ūdens pieslēgumus. Iedzīvotājs savas problēmas varēs tiešā veidā risināt ar vēlētu pārstāvju starpniecību. Lēmumu pieņemšana tiks pietuvināta iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja būs iespējams vienoties ar pārējām partijām, tad vēlēšanas pagastos un pilsētās varētu kļūt par pirmajām interneta vēlēšanām Latvijā.

Administratīvās reformas ietvaros mēs arī piedāvāsim grozīt vairākas teritorijas apriņķu iedalījumā, lai novērstu 2009.gada reformas laikā pieļautās kļūdas un lai atsevišķās vietās dotu jaunu attīstības impulsu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Jauna pašvaldību karte jeb administratīvi teritoriālā reforma

Atainotā karte ilustrē prognozi, kā varētu izskatīties Latvijas pašvaldību robežas pēc administratīvi…

Kāds būtu taisnīgs nekustamā īpašuma nodoklis?

Nodokļu reformas laikā nekustamā īpašuma nodoklis netika reformēts, tomēr nedz tā aprēķināšana,…

Kādi nodokļi gaidāmi?

Pirms pāris gadiem veiktās nodokļu reformas mērķi bija Latvijas iedzīvotāju drošība un…