Iesaka Einārs Cilinskis

Viena no mūsu idejām nākamajā Rīgas pašvaldības periodā ir veicināt pilsētas tēlu kā klasiskās mūzikas metropoli. Kāpēc tieši klasiskās? Arī es apmeklēju visdažādāko mūzikas virzienu koncertus, bet tieši klasiskās mūzikas koncerti ir tie, kur vienmēr var baudīt visaugstākā līmeņa pašmāju mūziķu sniegumu. Tāpēc es šoreiz gribētu ieteikt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Orķestra mājaslapā var redzēt lielu pasākumu daudzveidību – gan simfoniskie koncerti, bieži ar ārzemju zvaigžņu piedalīšanos, gan kamerkoncerti, gan pasākumi bērniem un jauniešiem. Bērnu un jauniešu pasākumi ir pieejami arī bijušās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) savulaik izveidotās programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros. Jauniešiem domātos koncertus vada un ar interesantu stāstījumu papildina mūziķis Goran Gora, savukārt pirms citiem koncertiem ar skaņdarbiem, komponistiem un izpildītājiem iepazīstina Orests Silabriedis. Nacionālajā simfoniskajā orķestrī kontrabasu spēlē Nacionālās apvienības biedrs Jurģis Klotiņš. Šobrīd Kultūras ministrija strādā pie plāna izremontēt Lielo Ģildi, kur notiek orķestra koncerti, bet nākotnē, protams, Rīgai vajag modernu akustisko koncertzāli. Kamēr tādas nav, var censties nokļūt uz Nacionālā simfoniskā orķestra koncertiem akustiskajās koncertzālēs Rēzeknē, Cēsīs, Ventspilī vai Liepājā, kur tā skanējums ir vēl iespaidīgāks.

Iesaka Nauris Puntulis

Latvijas kultūras dzīves notikums, kurš jāizbauda katram, ir mūsu zelta klasikas – Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” – iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī. Tieši klasiskās, kanoniskās kultūras vērtības ir tās, kuras interpretēt ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo visi redzējuši leģendāro filmu vai iepriekšējos iestudējumus. Tas nozīmē, ka priekšstats par to, kā vajag, ir ļoti spēcīgs. Tieši tāpēc jaunā režisora Elmāra Seņkova un viņa komandas darbs Nacionālajā teātrī ir jāvērtē vispirms kā drosmīgs lēmums. Un izrāde ir lieliski izdevusies – elpa aizraujas, scenogrāfijas vietā ieraugot teju 200 deju kolektīvu dalībniekus, tērptus krāšņos tautastērpos, kuri izdzīvo un rada noskaņu galveno varoņu stāstam. Spilgtu akcentu izrādei piešķir Imanta Kalniņa ikoniskā mūzika, un Ulda, Baibas un Gatiņa attiecību kamols tiek meistarīgs savīts.

Iesaka Ināra Mūrniece

17.–18. aprīlī apritēs 100 gadi kopš Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanām, 1. maijā – 100 gadi, kopš Latvijā pirmā demokrātiski ievēlētā parlamenta sasaukšanas. Savukārt 4. maijā svinēsim 30 gadus kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, atzīmējot šīs Latvijas valstiskuma vēsturē svarīgās gadskārtas, piedāvās apskatīt rūpīgi un interesanti veidotu Latvijas vēstures ekspozīciju un 68 Latvijas muzeju kopizstādi “Latvijas gadsimts”, kurā ar personiskiem stāstiem un unikāliem priekšmetiem atklāts mūsu valsts ceļš no tapšanas līdz mūsdienām. Iesaku apmeklēt šīs lieliskās izstādes!

Valsts simtgade ļoti nostiprināja mūsu nacionālo pašapziņu, mēs no jauna un papildus apguvām savu vēsturi Latvijas valstiskuma izpratnē. Mums jāturpina runāt par vēsturi, jāpārzina sava vēsture, lai nevienam nekad vairs neļautu to pārrakstīt!

Plašāku informāciju meklējiet muzeja mājaslapā www.lnvm.lv vai tīmekļvietnē www.latvijasgadsimts.lv.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Iepazīsti politiķi: Marika Zeimule

Darba pieredze Šobrīd: Kultūras ministra biroja vadītāja. Bijusi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre,…

Iepazīsti politiķi: Jānis Grasbergs

Darba pieredze Šobrīd: Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Gandrīz desmit gadus…

Par/Pret: Cirsmas diametru izmaiņas

Pret: Galvenās cirtes caurmēra samazināšana nozīmē vecuma un tievuma, kādā mežu būs…