BULENT KILIC/AFP via Getty Images
  • Jau iepriekšējās valdības laikā 2016.–2017. gadā Iekšlietu ministrija, pakļaujoties atsevišķu nozaru uzņēmēju asociāciju spiedienam, mēģināja atvieglot nosacījumus viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā. Nacionālajai apvienībai izdevās to nobloķēt.
  • Ņemot vērā populistu panākumus 13. Saeimas vēlēšanās, izteicu prognozi, ka iepriekš izcīnītā cīņa Nacionālajai apvienībai arī jaunajā valdībā būs jāizcīna no jauna. Nekļūdījos. Jau drīz pēc valdības sastādīšanas “KPV LV” kontrolētā Iekšlietu ministrija nāca klajā ar priekšlikumiem būtiski atvieglot nosacījumus tieši mazkvalificēto viesstrādnieku nodarbināšanai. To atbalstīja arī “Attīstībai/Par!”. Tikai Nacionālās apvienības stingrā nostāja panāca to, ka arī šoreiz viesstrādnieku lobistu plāni nepiepildījās.
  • Pateicoties tam, ka Nacionālā apvienība ilgstoši ir bijusi valdības sastāvā, Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, tostarp mūsu kaimiņvalstīm, ir vieni no stingrākajiem nosacījumiem viesstrādnieku nodarbināšanai. Ja Latvijā uzņēmējs vēlas nodarbināt cilvēku, kurš nav ES iedzīvotājs, tam ir jāmaksā alga, kas ir vismaz vidējās algas apmērā; šobrīd tie ir vairāk nekā 1000 eiro mēnesī (bruto). Praksē tas nozīmē to, ka viesstrādniekus ir finansiāli izdevīgi legāli algot tikai augsti kvalificētiem, labi apmaksātiem darbiem. Rezultātā viesstrādnieku skaits ir salīdzinoši neliels.
  • Kāpēc Nacionālā apvienība ir pret mazkvalificētu viesstrādnieku ievešanu? Lai taču viņi dara šos darbus mūsu vietā!
    • Rietumeiropas valsts pieredze rāda, ka vārtu atvēršana mazkvalificētiem viesstrādniekiem ilgtermiņā nozīmē savas kultūrtelpas zaudēšanu. Sākumā viņi mūsu vietā slauka ielas un mazgā traukus, bet pavisam drīz uzspiež mums SAVU reliģiju un balso vēlēšanās.
    • Vienmēr pasaulē būs reģioni, kuru iedzīvotāji labprāt strādātu Latvijā par daudz zemāku algu, nekā par šādu darbu gribētu saņemt mūsu pašu cilvēki. Viesstrādnieku ievešana radītu lejupvērstu spiedienu uz darba algām, un rezultātā mūsu pašu cilvēki aizbrauktu no Latvijas vēl lielākā skaitā.
    • Ja Latvija vēlas iekļūt augsti attīstīto valstu grupā, mums ir jāiegulda izglītībā un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā, nevis jācenšas konkurēt ar zemām darbaspēka izmaksām.
  • Šobrīd vēl ir daži robi Latvijas imigrācijas politikā, kuri būtu jānovērš: 1) ārvalstu (pamatā Indijas) viltus “studentu” nodarbināšana un 2) citu ES valstu uzņēmumu praktizētā trešo valstu viesstrādnieku “komandēšana” darbiem Latvijā.

Jānis Iesalnieks,

Saeimas deputāts,

Nacionālās apvienības valdes loceklis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Jauna pašvaldību karte jeb administratīvi teritoriālā reforma

Atainotā karte ilustrē prognozi, kā varētu izskatīties Latvijas pašvaldību robežas pēc administratīvi…

Kāds būtu taisnīgs nekustamā īpašuma nodoklis?

Nodokļu reformas laikā nekustamā īpašuma nodoklis netika reformēts, tomēr nedz tā aprēķināšana,…

Kādi nodokļi gaidāmi?

Pirms pāris gadiem veiktās nodokļu reformas mērķi bija Latvijas iedzīvotāju drošība un…