Eiropas Savienībā, kaut kur starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi (tiesa, tikai ģeogrāfiski, ne nozīmības ziņā), atrodas arī Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja. Lai lasītājam nesajauc galvu tas, ka arī Eiropas Padomei ir sava Reģionu komiteja. Jā, institūciju ir daudz, bet tādas nu ir Eiropas demokrātijas un birokrātijas tradīcijas. Likumus gan rada tikai trīs institūcijas – Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome. Pārējās institūcijas ir konsultatīvas.

Šoreiz stāsts par vienu no konsultatīvajām institūcijām – Eiropas Reģionu komiteju. Tās sastāvā ir Eiropas Savienības valstu pašvaldību līderi, kopā 658. Puse pamatsastāvā, puse rezervisti. Latvijai ir septiņi pārstāvji pamatsastāvā un septiņi rezervisti. Visi “pašvaldnieki” sadalās pa Eiropas politiskajām grupām līdzīgi kā valdību līderi vai Eiroparlamenta deputāti. Piemēram, “Jaunā Vienotība” (Kariņš, Dombrovskis, Kalniete) ir Eiropas Tautas partijā, “Saskaņa” (Ušakovs, Ameriks) – sociāldemokrātu grupā. Mēs, Nacionālās apvienības pārstāvji, esam Eiropas Konservatīvo un reformistu pulkā, bet “Attīstībai/Par!” (Pūce, Ījabs) ir Makrona liberāļos “Renew Europe” jeb “Eiropas atjaunotne”. Uzminiet, kurā Eiropas politiskajā ģimenē ir absolūti lielākā daļa Latvijas pašvaldību līderu, kurus izvirzīja Latvijas Pašvaldību savienība? Mazliet pateikšu priekšā: mūsu pārstāvji galvenokārt nāk no Zaļo un Zemnieku savienības (to skaitā “Latvijai un Ventspilij” pārstāvis, Lemberga vietnieks J. Vītoliņš), Latvijas Zemnieku savienības (Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis), reģionālajām partijām, kā arī partijas “Gods kalpot Rīgai!” (Turlais).

Teiksiet, ka šķiet tādi konservatīvi, varētu būt Eiropas Tautas partijā vai konservatīvajos? Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas zaļie izslēdza Latvijas Zaļo partiju no savām rindām, bet pie Eiroparlamenta zaļajiem jau ir Ždanoka? Nē, jūs kļūdāties! Gandrīz visi Latvijas pārstāvji pievienojušies Makrona liberāļiem – “Eiropas atjaunotnei”! Tur, kur īstenais biedrs ir “Latvijas attīstībai”, un lielu darbu tajā ieguldīja administratīvi teritoriālās reformas veicējs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce no “Attīstībai/Par!”! Varētu domāt – viltīgs gājiens! Kā pagājušā gadsimta 80. gados, kad valdīja uzskats, ka jāiesaistās PSKP, lai to grautu no iekšienes. Tā teikt – iegūsim vairākumu Latvijas liberāļos un apturēsim administratīvi teritoriālo reformu!

Vai tas ir pārsteigums? Nē, arī iepriekšējos sasaukumos gandrīz visi Latvijas pašvaldību pārstāvji Reģionu komitejā bija liberāļos (pirms Makrona pārveides – Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā). Eiropas kolēģi secina, ka mums Latvijā ir pilnīgi liberāla politiskā vide, jo iedzīvotāji par saviem tuvākajiem – pašvaldību – līderiem izraugās liberālo vērtību atbalstītājus. Eiropas kolēģi brīnās, kāpēc Latvijas konservatīvā centrālā vara visu laiku liek sprunguļus šīm vērtībām – ne mēs Stambulas konvenciju ratificējam, ne legalizējam viendzimuma laulības, ne varam pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, lai gan visi galvenie atbildīgie par reformu taču ir vienādi domājošie liberāļi!

“Labvēlīgā tipa” dziesmas vārdiem runājot, Eiropa mūs nepratīs un nesaprot.

Pašvaldību pārstāvji min, ka tādējādi iegūstam spēcīgākas pozīcijas Eiropas Reģionu komitejā. Piemēram, redziet, atkal izcīnījām vadošajam Latvijas liberālim Dainim Turlajam (GKR) viceprezidenta vietu komitejā, un viņš tagad komisijas sēdēs var sēdēt uz augstāka krēsla! Taču Turlais tūlīt startēs Rīgas domes vēlēšanās un, ticams, zaudēs Rīgas domes vadības pārstāvēšanas iespējas Eiropā un līdz ar to vienīgo redzamo Latvijas pozīciju Reģionu komitejā.

Eiropas Parlamentā proporcionāli mazāk Latvijas deputātu ir ieguvuši daudz vairāk pozīciju gan komitejās, gan savu politisko grupu (frakciju) vadībās, tādējādi gan pārstāvot Latvijas intereses daudz plašākā politiskajā spektrā Eiropas Savienībā, gan saglabājot savus politiskos uzskatus, darbojoties līdzīgi domājošo politiķu vidū. Gan Sandrai Kalnietei Eiropas Tautas partijā, gan Dacei Melbārdei Eiropas Parlamenta Kultūras komitejā, gan arī man piecpadsmit gadu laikā, atrodoties Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vadības pozīcijās un vadot savas frakcijas politiku mūsu atbildīgajās Eiroparlamenta komitejās, izdodas daudz vairāk veikt Latvijas interesēs nekā neiedomājamā variantā, ja mēs visi astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti, pārkāpjot vēlētāju gribu, sagrupētos, piemēram, Eiropas zaļajos, kur ir arī Ždanoka.

Bet arī Eiropas Parlamenta “Eiropas atjaunotnes” grupā  ir papildinājums – asistents Mamikins. Jā, tas pats Andrejs Mamikins iekļāvies liberālās Igaunijas deputātes Toomas birojā. Tiesa, viņa ideoloģiski vairāk zināma kā Ždanokas cīņu biedre.

Nāk prātā citas “Labvēlīgā tipa” dziesmas vārdi: “Bet kurš gan mūsu mežā galvenais?” Kurš Latvijas liberāļu vidū galvenais? Kurš čiekurs, un vai tas egles dēls? Pūce vai Turlais? Jaunups vai “Ventspilij un Latvijai” līderis? Ījabs vai Mamikins? Rīgas domes vēlēšanās “Attīstībai/Par!” klāt būs “Progresīvie”, savukārt Eiropā jau ir liberāļi Zaļo un Zemnieku savienība. Nu laikam jājautā Latvijas politoloģijas korifejiem, ko teikt Eiropas kolēģiem – vai esam visliberālākā valsts Eiropā?

Šā raksta mērķis nav kādu nosodīt, bet gan parādīt, kā, nesekojot ideoloģiski skaidriem politiskiem uzskatiem, nebūt ne lielais Latvijas pārstāvju skaits dažādās ES institūcijās iznieko politiskā svara potenciālu, kas tik ļoti noderētu Latvijai svarīgu mērķu sasniegšanā.

Roberts Zīle,

Eiropas parlamenta deputāts

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Imigranti izdara milzīgu spiedienu uz Eiropas robežām

Spriedze uz Eiropas robežu ar Turciju pieaug, ziņo portāls Breitbart.com. Tūkstošiem imigrantu…

EP deputāti nosoda Krievijas centienus pārrakstīt vēsturi

Jaunā gada Eiropas Parlamenta pirmajā sesijā notika nozīmīga diskusija par Eiropas vēstures…

10 svarīgi Eiropas Parlamenta 2019. gada lēmumi, kas ietekmēs Tavu dzīvi

Svarīgāko 2019. gada lēmumu Eiropā pieņēma 28 ES valstu iedzīvotāji – viņi…