• Kremļa centieni pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi uzņem apgriezienus, un mums jābūt gataviem tiem pretstāvēt.
  • Skeptiķi mūsdienas ironiski dēvē par “postpatiesības laikmetu”, kad svarīgi ir nevis fakti, bet “kā tas izskatās” un ko cilvēki domās.
  • Tas, ko cilvēki domā, palīdz radīt ietekmi uz sabiedrisko domu arī citās valstīs un nostiprināt kādas valsts svaru starptautiskajā arēnā.

Krievijas vēlmi starptautiskajai sabiedrībai arvien plašāk “skaidrot pa jaunam” Krievijas lomu Otrajā pasaules karu pirmais skaļāk pieteica Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs V. Volodins savā uzrunā Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kurā piedalījos 2019. gada rudenī.

Sākotnēji tendenci raksturoja arī tas, ka arvien vairāk tika iezīmētas militāri memoriālās aktivitātes, proti, rūpes par Krievijas kara veterānu piemiņu un pieminekļiem. Arī Latvijā tagad laiku pa laikam tiek virzītas jaunas iniciatīvas uzstādīt piemiņas zīmes un pieminekļus PSRS bruņotajiem spēkiem vietās, kur notikusi kāda kauja… Piemiņas zīmes ļauj ideoloģiski iezīmēt telpu un vērtības cilvēku apziņā.

Putina nesenie izteikumi, ka Otro pasaules karu it kā būtu uzsākusi Polija, Eiropā radīja viļņošanos. Neizpratni radīja vēlme mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izraisīšanu Eiropā un tādējādi notušēt padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus. Dažas valstis tam skaļi iebilda, to skaitā Latvija. Saeima šā gada 16. janvārī pieņēma īpašu paziņojumu, uzsverot, ka patiesības sagrozīšana par Otro pasaules karu nav pieņemama.

Piemiņas pasākumā Izraēlā, 5. Pasaules holokausta forumā, godinot holokausta upuru piemiņu, Putins ieradās ar teju stundas nokavēšanos.

Forums jau bija atklāts, pirmās runas, to skaitā Izraēlas prezidenta Rivlina, uzruna jau bija izskanējusi, bet Putina vēl nebija. Viņa ierašanās zālē, kurā pacietīgi gaidīja Eiropas un karaļnamu pārstāvji, pasaules valstu prezidenti, premjeri, spīkeri, tika sveikta ar aplausiem… Putina uzrunā Sarkanā armija tika attēlotā kā galvenā cīnītāja pret fašismu un nacistisko okupāciju, bet tika noklusēts, ka daļā Eiropas tā pati kļuva par okupantu un apspiedēju.

Un kāda interesanta detaļa: Putins vēstīja, ka pirms pasākuma Jeruzalemē esot rūpīgi lasījis kādus arhīva dokumentus – piezīmes, ko kara laikā Eiropas valstu teritorijā rakstījuši krievu karavīri. Var prognozēt, ka dažādi dokumenti no arhīviem tiks izcelti un vienpusīgi traktēti arī turpmāk.

Rodas iespaids, ka pašlaik Krievija dara visu, lai vēsturi pārvērstu par hibrīdkara ieroci. Te vairs nav runa par centieniem veidot viedokli “pašmāju patēriņam”, lai celtu politisko reitingu, bet gan par vēlmi starptautiski izplatīt viedokli, ka valstu robežu pārskatīšana nav nekas ārkārtējs. Nākamais solis, iespējams, būs spiediens atcelt sankcijas Krievijai par Krimas okupāciju. 

Mūsu uzdevums ir un būs sargāt vēsturisko patiesību un pasaulei atgādināt, kā Eiropas austrumos “atbrīvotāji” kļuva par okupantiem.

Ināra Mūrniece,

Saeimas priekšsēdētāja

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Baiba Rudevska: Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

*Raksta īsās versijas pirmspublikācija – laikraksts “Jurista vārds”. Raksta pilnā versija iepriekš…

Imigranti izdara milzīgu spiedienu uz Eiropas robežām

Spriedze uz Eiropas robežu ar Turciju pieaug, ziņo portāls Breitbart.com. Tūkstošiem imigrantu…

Kā Krievija izdomā fašistus, lai ar tiem cīnītos

Krievijā, kur pēdējos 20 gadus valda Putina kleptokrātija, tauta slīgst nabadzībā. Gan…

Kā māca Latvijas vēsturi?

Vēstures kā mācību priekšmeta jēga ir apslēpta tās nosaukumā – “vēsture” ir…