Foto: Kuldīgas Centra vidusskola

“Aktualitāte numur viens nenoliedzami ir ES daudzgadu budžeta izstrāde. Ir izveidota kontaktgrupa, kuru vada EP prezidents Dāvids Sasoli, tās sastāvā ir ziņotāji par daudzgadu budžetu un pa vienam pārstāvim no katras politiskās grupas. Es tajā pārstāvu savu – Eiropas Konservatīvo un Reformistu –  grupu. Mēs tiekamies reizi mēnesī vai biežāk un rēķināmies, ka šī gada nogalē Vācijas ES prezidentūras laikā budžets, visticamāk, tiks pieņemts. Protams, ar milzīgiem kompromisiem. No tā atkarīgs, kādu finansējumu saņems Latvija lauksaimniecībai, kā būs ar struktūrfondiem un kā naudas izmantošanu ietekmēs jaunā “zaļā” politika un tamlīdzīgi. No tā, kāds budžets tiks pieņemts, lielā mērā atkarīga arī Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ES. Ja būs slikts rezultāts, būs vilšanās Eiropā.

Situācija ar budžetu ir sarežģīta. Eiropas Parlamentam ir tikai tiesības piekrist vai nepiekrist budžeta skaitļiem. Taču iekšējo budžeta pozīciju sadalē, piemēram, kā nākamos 7 gadus varēs izmantot lauksaimniecībai paredzēto naudu, Eiropas Parlamentam ir līdzvērtīga teikšana ar valstu valdībām. Tāpēc mēs EP izstrādājam  taktiku, kā panākt labāko iespējamo kompromisu sarunās. Neslēpsim, ka pašlaik tā saucamās “maksātāju valstis” vēlas vienkārši samazināt savas iemaksas un radīt noteikumus, kas ļautu lielāko daļu iemaksātās naudas saņemt atpakaļ caur dažādām programmām. Ņemot vērā, ka valstu valdībām ir liela ietekme, mums tas ir jāizmanto, jāpastāv par savām interesēm. Premjeram Kariņam būs jāpieņem smagi lēmumi par prioritātēm, jo vienkārši piebalsot “zaļai” prioritātei var izrādīties  nepietiekami. Taču skaidrs, ka Eiropas Parlaments šoreiz “rādīs zobus” ne pa jokam. Paredzams, ka cīņa būs diezgan asa. Mums jācenšas sasniegt to, ko reāli varam sasniegt. Proti, finansējuma palielinājumu gan Kohēzijas fondos, gan lauku attīstības programmā, lai kompensētu to, ka mums tiešmaksājumi lauksaimniekiem ir mazāki nekā vidēji Eiropā.

Otrs aktuālais jautājums ir Eiropas zaļais kurss. Jāteic gan, ka pašlaik pārejai uz zaļāku ekonomiku daudz jaunas naudas nav paredzēts. Ir prezentēts Taisnīgas pārkārtošanās fonds, no kura tiks piešķirti līdzekļi, lai dalībvalstis varētu pāriet uz videi draudzīgu enerģētiku un ekonomiku. Ir plānots to kombinēt gan ar “nacionālās aploksnes” jau piešķirto naudu, gan ar aizņēmumiem no Eiropas Investīciju bankas. Plānotie nosacījumi, ko esmu redzējis, dara mani bažīgu. Uz katru eiro, ko saņemsim no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, būs jāpieliek 1.5 vai pat 3 eiro no citiem ES fondiem, ko citādi mēs varētu izmantot citiem mērķiem. Runa ir par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), no kā pašvaldības, uzņēmēji gūst atbalstu un pie kā cilvēki jau ir pieraduši,  un Eiropas Sociālo fondu. Tas raisa bažas, vai vispār varēsim izmantot Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma naudu, ja tā būs sasaistīta ar jau tā samazināto Kohēzijas  “aploksni”. Gan enerģētikā, gan transportā un lauksaimniecībā, protams, būs spiediens, lai mēs šo naudu varētu apgūt tikai kontekstā ar zaļo politiku. Rezultātā tas var neizdoties. Vēl viens risks, pie kā var novest pārspīlēta zaļā politika, attiecas uz Eiropas Investīciju banku. Tā ir Eiropas valstu veidota banka, kas vienmēr ir izsniegusi kredītus vai galvojumus ar labiem nosacījumiem gan “Altum”, gan, piemēram, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstībai. Ja šai bankai uzspiež izsniegt ar zaļo politiku saistītus kredītus ap 50 % no kredītportfeļa, tad pastāv drauds, ka var tikt zaudēts AAA reitings. Tas nozīmē, ka šī nozīmīgā banka pārspīlētas zaļās politikas dēļ var zaudēt savu statusu starptautiskajā finanšu tirgū. Es neaicinu ignorēt klimata jautājumus, bet, lai ko mēs izdarītu Eiropā, tie ir tikai 9% no pasaules CO2 izmešiem. Pat tad, ja mēs šo skaitli samazinātu uz nulli, tas nedotu lielu rezultātu, ja pārējā pasaule neko nedarīs. Manā skatījumā, sasaistot visus finanšu resursus ar zaļo politiku, mēs varam pieļaut smagas kļūdas nākamo septiņu gadu laikā.

Trešā aktualitāte ir debate par Eiropas nākotni. Šis Eiropas Parlamenta sastāvs ir izteikti populistiskāks nekā iepriekšējais. Lielbritānija kā ES dalībvalsts lielā mērā balansēja procesus Eiropā, taču Brexit atļāva populistiem atkal uzlikt dienaskārtībā federālas Eiropas virzienu. Tagad šī Francijas prezidenta rosinātā iniciatīva – konference par ES nākotni  –  tiek aktivizēta, un Eiropas Parlamenta federālisti janvārī to iesāka ar rezolūciju un debati. Aizrunājās pat tik tālu, ka jācīnās par Eiropas federatīvās republikas ideju (tā teica viens no zaļo līderiem). Federālisti ir atkal pacēluši galvu, un tas nozīmē, ka mums, NA pārstāvjiem un citiem, kas cīnīsies pretī, nebūs viegli laiki. Bieži vien tādi jauni jēdzieni kā “Eiropas suverenitātes palielināšana” patiesībā nozīmē to, ka, piemēram, Makrons varētu starptautiskās sarunās pārstāvēt Eiropu, nevis tikai Franciju. Mēs jau to redzējām viņa vizītē Ķīnā, kad sarunu fonā bija nevis Francijas, bet ES karogs, un līdzi bija “paķerts” ES komisārs, kas parakstīja līgumus ar Ķīnu ES vārdā.  Makrona ieskatā, pārējām dalībvalstīm būtu jānodod politiskā vara Eiropas centram, un Parīze ir tā, kas to īstenos. Pēc britu aiziešanas balanss jūk ārā, un ES suverenitātes palielināšana ir bīstams process. Pavisam svaigs piemērs ir Francijas centieni uzlikt digitālo nodokli google, amazon, facebook un citām amerikāņu vietnēm. Likās, ka tūlīt visa Eiropa tiks nostatīta aiz Francijas. Taču amerikāņi pateica, kādus tarifus uzliks šampanietim un Rokforas sieram, un Davosā Francijas un ASV līderi atlika jautājuma virzību līdz gada beigām, jo mēģināšot vienoties OECD ietvaros. Francija sagaida, ka mums jābūt, tā sakot, “ierakumos”, un, ja kas, tad jāiet Francijai palīgā. Bet esmu bijis un būšu uzskatos, ka mums  – Latvijai – ir savas intereses, to skaitā ģeopolitiskās, kuras īstenojot, mums būtiskākais NATO partneris ir svarīgāks par dažu ES valstu līderu politiskajām interesēm. Neapšaubāmi mēs kā NA EP deputāti aicinām gan citus deputātus, gan Latvijas valdību tomēr jau no paša sākuma stingri nostāties pret šo federālisma virzienu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Imigranti izdara milzīgu spiedienu uz Eiropas robežām

Spriedze uz Eiropas robežu ar Turciju pieaug, ziņo portāls Breitbart.com. Tūkstošiem imigrantu…

Kurš Latvijas liberāļu mežā galvenais čiekurs? Ar nedaudz ironisku skatu no Eiropas

Eiropas Savienībā, kaut kur starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi…

EP deputāti nosoda Krievijas centienus pārrakstīt vēsturi

Jaunā gada Eiropas Parlamenta pirmajā sesijā notika nozīmīga diskusija par Eiropas vēstures…