Pagājušie mēneši daudziem raisījuši pamatīgas bažas – pērn gada nogalē Ķīnā strauji uzliesmoja jauns koronavīruss, kas no Uhaņas pilsētas strauji sāka izplatīties uz citām pasaules valstīm. Nu jau arī Latvijā apstiprināta inficēšanās ar šo vīrusu. Atbildīgie dienesti aktīvi strādā un uzrauga situāciju, un aicina iedzīvotājus neļauties panikai. Taču bažas par nezināmo – un jaunais vīruss tāds ir – var saprast. Labākais veids, kā pasargāt sevi un savus tuviniekus, ir ievērot noteiktos piesardzības pasākumus.

Zināmā mērā līdzīga situācija bija 2002. gadā, kad pasaulē strauji sāka izplatīties cits koronavīrusa paveids – SARS (Severe Acute Respiratory Syndrome jeb smags akūts respiratorais sindroms). “Covid-19” sākumā situācija ir attīstījusies līdzīgi – arī šis koronavīruss sāka izplatīties Āzijā, bet nu jau skar gandrīz visu pasauli, un jaunākie uzliesmojumi notiek Eiropas Savienības valstīs. Līdz Latvijai 2002. gadā SARS, par laimi, neatnāca, bet jāapzinās, ka šodien dzīvojam savstarpēji daudz saistītākā pasaulē nekā pirms teju 20 gadiem.

Cik nopietna ir situācija?

Jaunā koronavīrusa izplatība uzreiz kļuva par vienu no visapspriestākajām tēmām pasaulē, aizēnojot karus, zemestrīces, pasaules līderu izteicienus un pat Putina jauno konstitūciju. Par vīrusu plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība runā ik dienas, aktīvi komunicē atbildīgās iestādes un dienesti – īsāk sakot, izsakās visi. Situācijās, kad ļoti viegli satracināt sabiedrību un nobiedēt cilvēkus ar viltus ziņām vai sensacionālisma mērcē pasniegtu informāciju, vislabāk ir pieturēties pie statistikas datiem un pasaules veselības nozares autoritāšu sniegtās informācijas.

Ar SARS 2002.– 2003. gadā saslima nedaudz vairāk par 8000 un nomira 774 cilvēki jeb gandrīz 10% saslimušo. Jaunais koronavīruss ierosina SARS līdzīgu sindromu, bet ar vieglāku klīnisko gaitu. Visbiežāk jaunais koronavīruss izpaužas kā drudzis (temperatūra virs 38 grādiem), klepus, aizdusa, elpas trūkums, rentgenuzņēmumā vai datortomogrāfijas izmeklējumā skatāma pneimonijas aina. 

Ar jauno 2019. gada koronavīrusu slimo vairāk cilvēku nekā savulaik ar SARS, bet slimības gaita nav tik bīstama un nāves gadījumu skaits proporcionāli ir mazāks. Letalitāte jeb mirstība ir aptuveni 2,2% no inficētajiem, kas, ekspertu vērtējumā, nav augsta. 

Ekonomiskā ietekme

Lai arī ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku un arī slimības upuru skaits turpina pieaugt, Pasaules Veselības organizācija (PVO) aicina nepārspīlēt ar drošības pasākumiem. Organizācijas paziņojumā norādīts, ka plaši un universāli piesardzības pasākumi, piemēram, robežu slēgšana un tamlīdzīgas aktivitātes, visticamāk, nenesīs vēlamos rezultātus un var pat apgrūtināt vīrusa izplatības uzraudzību. Tomēr globālā ekonomika “nesnauž”, un, par spīti Pasaules Veselības organizācijas centieniem atspēkot bažas, sakot, ka slimības izplatība tiek maksimāli kontrolēta, tai šobrīd vēl nav noteikts pandēmijas statuss. Dažas dienas vēlāk PVO gan paziņoja: risks, ka jaunais koronavīruss izplatīsies globālā mērogā, ir “ļoti augsts”.

Ja vīrusa uzliesmojums izvērtīsies globālā pandēmijā, ir ļoti iespējams, ka tas izraisīs recesiju gan eirozonā, gan ASV, un tas neizbēgami varētu skart arī Latviju, rezultējoties gan ekonomikas lejupslīdē, gan iespējamā bezdarba pieaugumā. Saskaņā ar “Oxford Economics” prognozēm, globālā pandēmija (epidēmija, kas aptver visus kontinentus) 2020. gadā samazinātu pasaules iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 1,1 triljonu ASV dolāru (1,3 procentpunktiem) un globālais ekonomikas pieaugums būtu tikai 2,3%. 

Svarīgi arī, ka šo vīrusu pielīdzināt SARS tomēr nevar, arī potenciālo ietekmi uz globālo ekonomiku nevajadzētu pielīdzināt 2000. gadu sākumam. Jāatceras, ka Ķīna 2000. gadu sākumā bija aptuveni 8% no globālās ekonomikas, bet tagad tie ir aptuveni 19%. Tādējādi ietekme uz citām Āzijas valstīm un pārējo pasauli var izrādīties daudz lielāka. Tiek lēsts, ka cīņa ar koronavīrusu Ķīnai atņems vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta.

Ietekme uz starptautisko telpu

Protams, Ķīnai koronavīrusa uzliesmojums ir drūms pagrieziena punkts valsts attīstībā. Tas ir satricinājis pasaules tirgu un raisījis pamatīgas bažas par epidēmijas plašu izplatīšanos ārpus Ķīnas robežām. Ik pa laikam dzirdams, ka Ķīnā trūkst sejas aizsargmasku un piederumu un ka slimnīcās trūkst vietu; tāpat pieaug trauksme ceļojumu ierobežojumu un karantīnas politikas dēļ. Ķīnas valdības spēja iegrožot vīrusa izplatību un maksimāli kontrolēt situāciju var izrādīties kā lakmusa papīrs – šis ir brīdis, kad valdošajai partijai jāpilda savas uzņemtās saistības, sava “sabiedriskā līguma” daļa, lai nodrošinātu cilvēku drošību, labklājību un ekonomisko izaugsmi, kas visas valsts mērogā pēdējos gados ir uzsvērts vairāk nekā jebkad agrāk. Prezidenta Sji Dzjiņpina izsludinātais sociālisms ar Ķīnas iezīmēm tiek pārbaudīts līdz šim vēl nepieredzētā veidā.

Globālā līmenī ik pa brīdim izskan bažas par Ķīnas valdības publiskoto datu ticamību, kā arī šaubas par Ķīnas sniegto praktisko norādījumu lietderību attiecībā uz vīrusa izplatības ierobežošanu un citiem aspektiem. Kopš pirmā paziņojuma par jaunu slimību Uhaņā 30. decembrī Ķīnas valdošā partija ir mērķtiecīgi sniegusi kontrolētu informāciju par saslimšanas apmēriem un nāves gadījumiem, piegādājot šo informāciju plašsaziņas līdzekļiem. Tikmēr starptautiskā veselības profesionāļu kopiena, sākot no PVO līdz pat akadēmiskajiem statistiķiem un infekcijas slimību analītiķiem, no oficiālajiem Ķīnas sniegtajiem datiem ir mēģinājusi secināt, cik bīstams koronavīruss var būt pārējai pasaulei. Galvenais secinājums šobrīd ir: bez uzticēšanās un atklātības šajā globalizētajā pasaulē vīrusu epidēmijas mēs ierobežot nespēsim.

Ķīnas ekspertu grupas cīņai ar koronavīrusu vadītājs Džuns Naņšaņs paziņojis, ka vīrusa izplatīšanās Ķīnā tiks apturēta līdz aprīļa beigām (šeit gan jāpiebilst, ka iepriekš tika prognozēts, ka tas notiks martā). Saskaņā ar Ķīnas sniegtajiem datiem, saslimušo skaita pieaugums februāra beigās ir samazinājies, taču starptautiskajiem ekspertiem ir šaubas par sniegtās informācijas precizitāti. Tikmēr zinātnieki jau sāks izmēģināt vakcīnas pret jauno koronavīrusu uz cilvēkiem – vakcīnu izstrāde šoreiz notikusi neticami ātri. 

Redzēt, cik viegli valsts var zaudēt sabiedrības uzticēšanos un cik smags šis laiks ir Ķīnai – tā ir mācībstunda starptautiskajai sabiedrībai un politiķiem. Oficiāli, pieslīpēti vēstījumi iekšpolitiskā līmenī, iespējams, palīdz uzturēt partijas tēlu, taču nepalīdz cīnīties ar pavisam reālām, cilvēku dzīvību un veselību apdraudošām problēmām. Ar epidēmiju nevar cīnīties un uzvarēt, ja valdību un cilvēku savstarpējā uzticība nespēj pārdzīvot emocionālos un medicīniskos izaicinājumus. Mums no šīs situācijas ir jāmācās un jāatbalsta starptautiskā sabiedrība tās centienos ierobežot vīrusa izplatību, un, protams, jāsargā pašiem sevi!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Baiba Rudevska: Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

*Raksta īsās versijas pirmspublikācija – laikraksts “Jurista vārds”. Raksta pilnā versija iepriekš…

Imigranti izdara milzīgu spiedienu uz Eiropas robežām

Spriedze uz Eiropas robežu ar Turciju pieaug, ziņo portāls Breitbart.com. Tūkstošiem imigrantu…

Kā Krievija izdomā fašistus, lai ar tiem cīnītos

Krievijā, kur pēdējos 20 gadus valda Putina kleptokrātija, tauta slīgst nabadzībā. Gan…

Kā māca Latvijas vēsturi?

Vēstures kā mācību priekšmeta jēga ir apslēpta tās nosaukumā – “vēsture” ir…