Darba pieredze

Šobrīd: Kultūras ministra biroja vadītāja.

Bijusi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja vadītāja, Madonas mākslas skolas direktore, interjera dizainere, pedagoģe.

Izglītība

Maģistra grāds iestāžu un uzņēmuma vadībā. Augstākā izglītība mākslas vēstures un vizuālās mākslas pedagoģijā. Profesionālā  vidējā izglītība – māksliniece  – modelētāja. 

Pašraksturojums

Dūd, Dīveņ, kolnā kōpt,
Na nu kolna ļejeņā;
Dūd, Dīveņ, ūtram dūt,
Na nu ūtra meili lyugt.

T..dz. Viļānu novads, H. Visendorfa krājums

Vaļasprieki

Sabiedriskā darba ietvaros organizēju aktivitātes Latgales tradicionālas kultūras centrā  „Latgaļu sāta” un palīdzu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs. Man patīk brīvajos brīžos apsēsties pie stellēm un aust, kā arī gleznot, dejot un makšķerēt. Galvenais tam visam atlicināt laiku.

Dzīvesvieta un vieta, kurai pieder sirds

Sirds pieder Latgalei, bet ikdienas darbs norit Rīgā.

Raksturo savu ikdienu!

Rīts sākas ar smaržīgu kafiju, tad kopīgs rīta solis ar meitiņu uz bērnudārzu. Kultūras ministrijā katra diena nes jaunus interesantus risināmus jautājumus paralēli ikdienas organizatoriskajiem darbiem.  Katram cilvēkam pieeju individuāli, un tikai tādā veidā var sasniegt vēlamo mērķi. Pieredzi, kā strādāt ar cilvēkiem, guvu kā dizainere un, vadot Madonas mākslas skolu. Ministrijā ir svarīgi sasniegt  uzstādītos mērķus un strādāt komandā.

Mans vakars paiet ģimenes lokā, kur nereti vadošā tēma ir sabiedriskais darbs, kas saistās ar Latgali un mākslas projektiem. Savukārt nedēļas nogalēs mēroju vairāk nekā 400 kilometru garu ceļu uz lauku mājām pie Varakļāniem. Tur es saplūstu ar lauku vidi, dabu un etnogrāfiju. Ceru sagaidīt ātrvilciena izveidi arī uz Latgali!

Kā kļuvi par Nacionālās apvienības (NA) biedru?

Izšķirošais brīdis bija, kad partija “Visu Latvijai!” savā  dibināšanas kongresā aicināja atgūt Abrenes apriņķi. Man likās – kā tas ir iespējams, ka mūsu pašu ievēlētā valdība 2007. gadā  ar vieglu roku atdod mūsu sentēvu zemi?

Kāds spilgts mirklis, kas piedzīvots NA.

Spilgtākie mirkļi ir no tām reizēm, kad varu tikties ar iedzīvotājiem reģionos. Priekšvēlēšanu laikā bija interesantas un partijas darbam rosinošas diskusijas Daugavpilī, Aglonā, Balvos, Varakļānos. Biju ļoti gandarīta, ka ar NA atbalstu varējām uzstādīt pieminekli izcilajam latgaliešu sabiedriskajam darbiniekam Vladislavam Lōcim Rēzeknē. Laikā, kad Padomju Latvijā latgaliski rakstīt bija aizliegts, viņš izdeva grāmatas trimdā Vācijā. Viņa draugs un domubiedrs, starp citu, bija izcilais diplomāts un valstsvīrs  Miķelis Valters, pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks, kurš jau 1903. gadā publiski izteicās par suverēnas Latvijas valsts izveidošanu. 

Kāds būtisks jautājums būtu valstij risināms?

Mūsu valstij jākļūst sociāli atbildīgākai. Par prioritāti jākļūst atbalstam jaunajām ģimenēm, pašvaldībām jādod iespēju pašām būvēt īres namus, un lauku attīstības vārdā jāveicina krājaizdevumu sabiedrību izveidi un darbību. Bet pāri visam jāstāv jauno ģimeņu atbalstam un darbam, lai valstī atgrieztos vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc. 

Trīs lietas, ar ko Latvija var lepoties.

Mēs noteikti varam lepoties ar mūsu mūzikas un mākslas skolu izglītības modeli, kāda nav ļoti daudzās valstīs. Zīmīgi, ka pēdējo desmit gadu laikā par gandrīz 20% audzis mūzikas un mākslas skolu audzēkņu skaits.

Mēs varam lepoties arī ar to, ka Latvija ir viena zaļākajām valstīm pasaulē. Mums tas šķiet pašsaprotami, bet cilvēkam, piemēram, no Tokijas tas ir kaut kas neiedomājams.

Mēs patiesi varam lepoties ar senajām tradīcijām, zīmēm, rakstiem, tautasdziesmām, ticējumiem un tautastērpiem. Latviešu tradīcijas ir vienas no bagātākajām pasaulē. Mums būtu jālepojas ar mūsu lokālajām identitātēm. Jā, nav daudz palicis pāri no malēniešu un sēļu savdabīgajām izloksnēm, bet tās ir jāatbalsta tāpat kā ventiņi un suiti. Latgalē izaugusi jauna intelektuāļu paaudze, kura ļoti aktīvi un dedzīgi iestājas par latgaļu valodu un kultūru. Ir jāsaprot, ka tā ir daļa no mūsu kopīgās valodas, un tam nav nekāda sakara ar separātismu. NA šajā jautājumā ir atbalstoša, jo mēs taču nevēlamies, lai sanāktu  kā ar līvu unikālo valodu un kultūru, kad mēs “ pamodāmies” par vēlu.

Kultūras pasākums, kas īpaši iedvesmojis.

Īpaši iedvesmojuši bija ASV latviešu Dziesmu svētki Milvokos, jo tie lika pārdomāt mūsu tautas likteni. Dzirdot, kā vairāki tūkstoši latviešu tik tālu no Latvijas dzied valsts himnu, tā vien gribējās, lai tie visi dzīvotu Latvijā. Mums diasporā ir tik liels potenciāls, tik radoši un Latviju mīloši cilvēki! Kā viņus atgriezt? Pat tautas tērpu skate, kur man bija iespēja piedalīties ar pašdarināto Varakļānu novada tērpu, man likās sirsnīgāka un radošāka nekā Dziesmu svētkos Latvijā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Iepazīsti politiķi: Jānis Grasbergs

Darba pieredze Šobrīd: Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Gandrīz desmit gadus…

Par/Pret: Cirsmas diametru izmaiņas

Pret: Galvenās cirtes caurmēra samazināšana nozīmē vecuma un tievuma, kādā mežu būs…

Par/Pret: Depozīta sistēmas ieviešana

Pret: Depozīta sistēma būs ļoti dārga, un izmaksas būs jāsedz no valsts…