Foto-Kultūras ministrija
  • Turpinoties programmai „Latvijas skolas soma”, šogad valsts finansējums tiks nodrošināts vairāk nekā 231 tūkstotim skolas vecuma bērnu un jauniešu. Programmas mērķis ir nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt pasākumus, kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu un dod iespēju klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs. „Lai gan programma darbojas tikai gadu, jau tagad ir skaidrs, ka tai jākļūst par patstāvīgu mūsu skolēnu ikdienas sastāvdaļu arī pēc valsts simtgades noslēguma,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
  • Darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki. Valsts kultūras iestādēs strādājošie speciālisti par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī. Līdz ar to vidējā atalgojuma rādītājs valsts finansētajās kultūras institūcijās pieaugs no 780 eiro līdz 910 eiro mēnesī.
  • Latvija ar ekspozīciju “It’s not for you! It’s for the building.” (“Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai.”) piedalīsies Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē. Ekspozīciju veidos arhitektu birojs NRJA .
  • Trīs Kultūras ministrijas pārziņā esošās augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – uzsāks kopīgo profesionālo doktora studiju programmu mākslās.
  • XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šovasar piedalīsies vairāk nekā 35 000 dalībnieku. Biļešu tirdzniecība tiks uzsākta maijā. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.
  • Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas koordinatoru sanāksmē politisko grupu pārstāvji vienbalsīgi atbalstījuši Latvijas deputātes Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) projektu, kurā attiecīgajam Parlamenta politikas departamentam uzdots veikt pētījumu par radošo personu statusu Eiropā. Dace Melbārde: “Esmu gandarīta, ka Eiropas Parlaments atbalstīja manu ierosināto pētniecības projektu par radošo personu statusu Eiropā. Kad aizvadītajos gados Latvijā strādājām pie sava Radošo personu likuma, mūsu rīcībā nebija nekādas analīzes un salīdzinošie dati, kas ļauj spriest par kopējo situāciju Eiropā un citās valstīs. Ceru, ka pētījuma rezultāti dos iespēju rosināt jaunus Eiropas līmeņa atbalsta instrumentus radošajām profesijām.”
  • Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli. Kurzemes piekraste ir bijusi aktīvs un darbīgs reģions gadsimtiem ilgi, te kūsājusi tirdzniecība un migrācija. Vikingu klātbūtne Grobiņā no septītā līdz devītajam gadsimtam ir vēl viena Latvijas rindkopa pasaules vēstures grāmatā un atmiņā. Grobiņā cits citam līdzās dzīvoja skandināvi, kurši un, iespējams, arī citas tautības. Tas bija viens no svarīgākajiem tirdzniecības centriem Baltijas reģionā un Eiropas tālās tirdzniecības, sakaru, amatniecības un kultūras centrs.
  • Kopš janvāra sākuma vietnē youtube pieejam komponista, pētnieka un etnomuzikologa prof. Valda Muktupāvela folkoratorija “Mūsu esmes upes” (Rivers of Our Being). Iestudējumā piedalījies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jauktais koris “Sōla” un kamerorķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Folkoratorijas atskaņojums bija LKA starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras Krustpunkti XIII” atklāšanas notikums. Oratorija tapusi starptautiski nozīmīga kultūras mantojuma izpētes projekta “CoHERE. Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā” ietvaros, kur LKA bija viena no 12 partneriem.
  • 13.janvārī Krāslavā pirmizrādi piedzīvoja režisora Viestura Kairiša filma “Pilsēta pie upes” (Piļsāta pi upis). Scenārijs tapis pēc Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Kairišs filmu veido kopā ar saviem ilggadējiem radošajiem partneriem – mākslinieci Ievu Jurjāni un operatoru Gintu Bērziņu. Režisors, Krāslavā pirms pirmizrādes uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka ar filmu bez lieka patosa vēlas atgādināt, ka mums jānovērtē sava brīvā Latvijas valsts. Neskatoties uz dramatisko vēsturisko situāciju, filmai ir dzīvi apliecinoša intonācija. Romantiskās attiecību figūras pamatā ir mīlas trīsstūris starp daiļkrāsotāju Ansi un viņa sievietēm.
  • Latvijas adītās zeķes un cepures iziet pasaulē. Sēlijas rokdarbnieču adījumi – rakstainas vilnas zeķes un cepures – 11. janvārī piedzīvojušas uznācienu pasaulslavenā angļu modes dizainera Nīla Bareta modes skatē Milānā, kurā atrādītas nākamās rudens/ziemas sezonas modes aktualitātes. Zeķes un cimdus noadīja rokdarbnieces no Ilūkstes novada Bebrenes rokdarbnieču kopas “Māras”. Ināras Diņģeles rokdarbus internetā bija pamanījuši Milānas modes dizaineri. Sekoja pasūtījums – mēneša laikā uzadīt 20 zeķu pārus un 5 cepures. Prasības bija ļoti skrupulozas, tika atsūtīti raksti, krāsu paraugi, izmēri precīzi centimetros. Ināra Diņģele uzadīja 13 zeķu pārus un 5 cepures, 10 zeķu pārus uzadīja Marija Tīta, Elita Boguša un Olga Dogžina.

Avoti: Kultūras Ministrija, lsm.lv, manabebrene.lv, unesco.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Jauna pašvaldību karte jeb administratīvi teritoriālā reforma

Atainotā karte ilustrē prognozi, kā varētu izskatīties Latvijas pašvaldību robežas pēc administratīvi…

Kāds būtu taisnīgs nekustamā īpašuma nodoklis?

Nodokļu reformas laikā nekustamā īpašuma nodoklis netika reformēts, tomēr nedz tā aprēķināšana,…

Kādi nodokļi gaidāmi?

Pirms pāris gadiem veiktās nodokļu reformas mērķi bija Latvijas iedzīvotāju drošība un…

Pātaga bez burkāna augstākajā izglītībā

Kvalitatīva augstākā izglītība ir kā laime – to ir grūti izmērīt, bet…