Foto: Inese Kalniņa

Latvijas jauniešu iesaistīšana un izglītošana

Viena no manām prioritātēm Eiropas Savienībā un Latvijā ir nākotnes līderu izglītošana. Latvijā sadarbībā ar mūžizglītības un kultūras institūtu “Vitae” īstenoju iniciatīvu “Nākotnes līderu akadēmija”. Programmas ietvaros strādājam ar jauniešiem, skolotājiem un skolu vadību, lai stiprinātu jauniešu līderības prasmes. Piederības sajūta savai valstij, novadam vai Eiropas Savienībai rodas, aktīvi līdzdarbojoties, izzinot un pašiem radot. Eiropas Savienības līmenī jaunatnes politikā pats būtiskākais likumprojekts patlaban ir saistīts ar jauno “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmu pieņemšanu, tāpēc ES ilgtermiņa budžeta sarunās Kultūras un izglītības komiteja stingri uztur prasību palielināt finansējumu šajās jauniešiem tik būtiskajās un savu nozīmi pierādījušajās programmās.

Eiropas Kultūras mantojuma gada ilgtspēja

Ilgtermiņa budžeta diskusijās patlaban aktuāla ir arī ES programmas “Radošā Eiropa” nākotne, kuras budžetu Eiropas Parlaments ir aicinājis dubultot. Vēlos uzsvērt, ka programma ir nozīmīga, lai varētu turpināt 2018. gadā – Eiropas Kultūras mantojuma gadā – iesāktās iniciatīvas. Šajā pusgadā Eiropas Parlaments skatīs pašiniciatīvas ziņojumu par Eiropas Kultūras mantojuma gada ilgtspējas nodrošināšanu, kuru šobrīd aktīvi gatavoju, iesaistot galvenos Eiropas Kultūras mantojuma gada sadarbības partnerus. Ziņojumā aicinu Eiropas Komisiju nodrošināt integrētu pieeju kultūras mantojuma saglabāšanā, atbalstīt pastāvīgas sadarbības partneru platformas izveidi Eiropas Savienībā un nodrošināt lielāku finansējuma pieejamību. Tāpat uzsveru dzimtās valodas nozīmi katras kultūrtelpas ilgtspējas stiprināšanā, jo īpaši digitālajā vidē mazo kultūru un valodu klātbūtne ir nepietiekama, kas rada turpmākus riskus šo valodu bagātīgākai pielietošanai. Likumprojektiem, kas regulēs zināšanu un inovāciju kopienu izveidi nākamajā budžeta periodā, esmu sniegusi priekšlikumus, kas vērsti uz Latvijas līdzdalības iespēju palielināšanu. Aprīļa beigās plānoju tikties ar Latvijas radošo nozaru pārstāvjiem, lai motivētu izmantot šīs programmas sniegtās iespējas, t.sk. pieteikties kā partneriem, lai Latvijā nodibinātu vienu no kopienas centriem.

Kultūras profesionāļu kapacitātes stiprināšana

Latvijas kultūras vēstnieku kustība, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, man ir ļoti tuva, jo savulaik piedalījos tās dibināšanā Latvijā. Tāpēc kā Eiropas Parlamenta deputāte esmu iesaistījusies kultūras darbinieku apmācības programmas īstenošanā. Kultūras vēstnieku kursu programmās piedalās reģionu kultūras darbinieki, mākslas un mūzikas skolu skolotāji, muzeju un bibliotēku darbinieki un daudzi citi, kas gūst zināšanas, prasmes, kontaktus un iedvesmu, lai turpinātu apgūt un jaunradīt Latvijas kultūras vērtības.

Vēstures faktu skaidrošana

Manu prioritāšu lokā ir Latvijas vēstures jautājumu skaidrošana un vēršanās pret Kremļa īstenoto vēstures izkropļošanu. Tuvojoties Otrā pasaules kara 75. gadadienai, gan Latvijas, gan Eiropas informācijas telpā aktivizējas Kremļa propagandistu centieni pārrakstīt un kropļot Latvijas un Eiropas vēsturi. Tā, tuvojoties Leģionāru piemiņas dienai 16. martā, Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka aicinājusi eiroparlamentāriešus parakstīt vēstuli, kurā nosoda fašisma atdzimšanu Latvijā. Kopā ar citiem Latvijas kolēģiem parlamentā veicām plašu skaidrojošo darbu, lai veidotu kolēģos izpratni par Otrā pasaules kara traģēdiju un latviešu karavīru lomu šajos procesos. Lai ar šiem un citiem vēstures sociālās atmiņas jautājumiem strādātu sistemātiski, līdzdarbojos Eiropas vēsturiskās atmiņas grupā un aktīvi iesaistos diskusijās Eiropas Parlamentā un starptautiskās konferencēs, skaidrojot vēsturiskās norises mūsu reģionā.

Cīņa pret dezinformāciju un spēcīgi mediji

Viena no manām prioritātēm ir spēcīgi mediji un atbalsts pasākumiem cīņā pret dezinformāciju. Jaunā komisija ir izziņojusi virkni iniciatīvu saistībā ar dezinformācijas ietekmes mazināšanu un mediju ekosistēmas sakārtošanu, tostarp digitālā nodokļa jautājums, lielo interneta platformu regulācija, pilsoņu tiesības noteikt, kā viņu internetā radītie dati tiek izmantoti tālāk, un citas. Lai panāktu, ka Latvijas un citu mazāku kultūrtelpu intereses tiek ņemtas vērā, organizēšu diskusijas Eiropas Parlamentā. Tāpat turpinu darbu pie Eiropas Savienības mediju un kvalitatīvas žurnālistikas atbalsta programmu stiprināšanas.

Eiropas Kultūras galvaspilsēta Latvijā 2027

27. aprīlī Rīgā organizēšu semināru “Eiropas Kultūras galvaspilsēta kā kultūras pārvaldības stratēģijas motivētājs”. Mērķis ir uzsākt aktīvu viedokļu apmaiņu par Eiropas Kultūras galvaspilsētas norisi Latvijā 2027. gadā. Seminārā ārvalstu un vietējie eksperti apmainīsies ar Rīgas un citu pilsētu pieredzi un diskutēs par sadarbības iespējām. Aicinu pievienoties ikvienu interesentu, jo īpaši valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, nevalstisko un jauniešu organizāciju pārstāvjus, kultūras darbiniekus. Semināru atbalsta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa.

Dace Melbārde,

Eiropas Parlamenta deputāte,

Kultūras un izglītības komitejas vicepriekšsēdētāja

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Tev varētu patikt arī

Imigranti izdara milzīgu spiedienu uz Eiropas robežām

Spriedze uz Eiropas robežu ar Turciju pieaug, ziņo portāls Breitbart.com. Tūkstošiem imigrantu…

Kurš Latvijas liberāļu mežā galvenais čiekurs? Ar nedaudz ironisku skatu no Eiropas

Eiropas Savienībā, kaut kur starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi…

EP deputāti nosoda Krievijas centienus pārrakstīt vēsturi

Jaunā gada Eiropas Parlamenta pirmajā sesijā notika nozīmīga diskusija par Eiropas vēstures…